K opš 19. gadsimta vidus latvieši paši sāka kārtot latviešu valodas un rakstības jautājumus. 1876. gadā Rīgas Latviešu biedrība izveidoja pareizrakstības komisiju, kas pieņēma lēmumu par latviešu valodas pareizrakstību, izmantojot daudz jaunlatviešu ieteikumu. Šīs latviešu valodas un tautas pūles saglabāt savu identitāti pārtrauca Krievijā pastāvošā pakļauto tautu pārkrievošana. 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās Krievijas inperijā tika aizliegts lietot latīņu burtus. Bija atļauta tikai kirilica. Tāpēc šodien pat ļoti tālu no krieviskuma stāvošas tautas, kā tatāri, turkmēņi, kirgīzi, uzbeki, tadžiki un azerbaidžāņi izmanto rakstībā kirilicu. Pārkrievošna turpinās gadsimtiem ilgi un tās uzņemtais kurss nemainās, mainās tikai taktika virzībai uz to. Tikai pēc 1905. gada revolūcijas 1908. gadā bija iespējams atsākt darbu pie latviešu valodas pareizrakstības izstrādes. Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju. To vadīja Kārlis Mīlenbachs un tās da