Attēlā: Latvijas Republikas Satversmes tēvi 1920. gada 1. maijā - Satversmes sapulces atklāšanā.
Latviešu Biedrības biedru
pilnsapulces atzinumi:
1922. gada LR Satversmes
13
RUPJĀKIE PĀRKĀPUMI UN ANTIKONSTITUCIONĀLIE GROZĪJUMI
NO 1940. G. – 2013. G.
Preambula-
Latvijas
tauta savā brīvi vēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts
Satversmi.
LB atzinums: Latvijas tauta ir
Satversmes sapulces vēlētāji, kas 1920. gadā ievēlēja savu Satversmes sapulci
un nolēma sev valsts Satversmi.
Latvijas tauta ir
latvieši, kas 1918. g. 18. novembrī nodibināja savu valsti, nosaucot savā un Tēvzemes vārdā – par Latviju. Latvieši aizstāvēja un nosargāja, faktiski
izcīnīja, savu valsti savās Tēvzemes robežās cīņās pret okupantiem.
Latviešu tautas
priekšstāvji 1919. g. pieņēma Pavalstniecības likumu un tā kārtībā sāka piešķirt
pilsonību arī citu tautību personām, kas dzīvoja Latvijā līdz 1940. g. un bija
atbilstošas Pavalstniecības likumā noteiktam pilsoņa statusam.
Latvijas tautas
statusam pēc LR Satversmes un tās kārtībā pieņemtiem likumiem atbilst latviešu
tauta un LR pilsoņu kopums līdz 1940. g., kā arī pilsoņu tiešie pēcnācēji.
No 1940. g. - PSRS
karaspēka iebrukuma brīža – LR Satversmei atbilstoša likumdevēja un valsts vara
nav pastāvējusi nevienu dienu un nevienam cilvēkam LR pilsonību nav bijis
iespējams piešķirt.
1922. g. LR Satversme
Latvijas tautai dod tiesības un uzliek pienākumu katram LR pilsonim:
1) Ievēlēt
savu LR Saeimu savā Satversmē noteiktā kārtībā, atbilstoši 1922. g. Satversmes
Sapulces likumam par Saeimas vēlēšanām.
Ja PSRS okupanti vai tautai naidīga
pretvara aizkavēs latviešiem un pārējiem LR pilsoņiem un viņu pēcnācējiem
īstenot savas tiesības un izpildīt pienākumu – LR Satversmei atbilstošas Saeimas
ievēlēšanu - un ņemot vērā, ka PSRS okupācijas dēļ nav izpildāms Satversmes 17.
pants -
2) Brīvi
ievēlēt savu Satversmes sapulci „Likuma par Satversmes sapulces vēlēšanām”
kārtībā, lai novērstu visus Satversmes pārkāpumus un nodrošinātu LR Satversmei
atbilstošas Saeimas ievēlēšanu.
Jebkura cita iestāžu
darbība, ko neparedz 1922. g. Satversme un tās kārtībā pieņemtie likumi, ir
antikonstitucionāla – tai nav likuma spēka no lēmuma pieņemšanas brīža vai
darbības uzsākšanas brīža.
I. Nodaļa
Vispārējie
noteikumi.
1.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
LB atzinums: Latvija no 1940. g. NAV neatkarīga demokrātiska republika. No
1940. g. – PSRS iebrukuma dienas – Latviju pārvalda LR Satversmei neatbilstoša
režīma vara, ko nodibināja PSRS okupācijas režīma augstākie orgāni „Tautas
Saeima” un „LPSR Augstākā padome”. Režīma pastāvēšanu no 1940. g. nodrošina
vairāk par 500 000 PSRS okupantu*, kas visi līdz 1990. g. bija bruņoti.
2013. gadā vairāk kā 200 000 PSRS okupantu* rīcībā atrodas ieroči (nelegālie
un legālie; dienesta, apsardzes, sporta un medību; u.c.). Uz šāda fona raksti
un runas par Latvijas neatkarības un demokrātijas esamību ir totāli maldinošas
(maldinošai propagandai no 1990. g. iztērēti vairāk kā 400 milj. Ls*),
ļaunprātīgi meli un sovjetu propaganda ar valstiska nozieguma pazīmēm.
2.
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
LB atzinums: Latvijas valsts
suverēnā vara NEPIEDER Latvijas tautai. Latvijas teritorijā valdošās režīma
varas kopumu pēc 1990. gada sastāda:
1) Antikonstitucionālā
ceļā izveidota pārvalde un represīvi orgāni PSRS okupantu bruņotais
skaitliskais pārsvars;
500 000 PSRS okupantu uzturēšanai,
veselības aprūpei, sanatorijām, ēkām, dzīvokļiem, zemes īpašumiem, pensijām,
pabalstiem u.c. augstākās kategorijas privilēģijām okupantu apkalpošanai: TV,
radio, avīzēm, žurnāliem, kultūras un atpūtas-uzdzīves iestādēm, skolām, pulciņiem,
sporta celtnēm un komandām, tuvcīņu un militārām apmācībām ir iztērēti simtiem
miljardu latu! Rezultātā 95 % latviešu tautas atrodas uz izdzīvošanas robežas,
vairāk par 20% spiesti bēgt – emigrēt no Tēvzemes, lai apgādātu ģimenes.
Okupanti ir kontrabandisti t.sk. ar cigaretēm, degvielu, spirtu un narkotikām. Ļoti liels procents huligānu un pat bandītu. Okupantu kriminālnoziegumu atklāšanā, izmeklēšanā, iztiesāšanā un pēc tam uzturēšanā cietumos kā arī probācijā tiek iztērēti miljoniem latu;
2) Ar
20. gs. lielākā ekonomiskā nozieguma pazīmēm sevišķi iezīmējas sertifikātu ceļā
legāli izlaupītie Latvijas īpašumi: okupantiem un kolonistiem par Latvijas
okupēšanu, izlaupīšanu, latviešu iznīcināšanu kā prēmijas piešķīra sertifikātus
un jo vairāk gadus okupēts un laupīts, jo vairāk prēmiju sertifikātu formā, ko
atprečot prihvatizācijā;
3) Ārzemju
baņķieru absolūtā finanšu – ekonomiskā vara, kas nodrošina 95% kontroli pār
pārējām varām. Kolonistu (jaunākā variantā saukti arī par „investoru”) īpašumā
un valdījumā „nonākuši” vairāk par 80% no ienesīgākām nozarēm, nekustamiem
īpašumiem, t.sk. vērtīgākās zemes platības. Latviešu tautas nacionālais
kapitāls sarucis līdz 20%. Kolhozu un banku atņemtie īpašumi nav kompensēti,
baņķieru izraisītā globālā krīze postu pastiprināja vairākkārtīgi. Svešvaru
globālā vara absolūti degradējoši un graujoši ietekmē visus procesus.
Visi šie LR Satversmes
pārkāpumi latviešu tautai katru dienu nodara vairāk kā Ls 2 000 000
lielu zaudējumu*. No 1940. gada latviešu tautai nodarīti vairāk kā Ls 500
miljardu lieli zaudējumi, 500 000 latviešu zaudējuši veselību un pat
dzīvību.
3.
Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda
Vidzeme, Latgale, Kurzeme, un Zemgale.
LB atzinums: Starptautisko līgumos
noteiktās robežās, konkrēti 1920.gada Miera līgumā starp Latviju un Krieviju uz
mūžīgiem laikiem noteiktās Latgales teritorijas bezierunu, beznosacījumu kārtā
atņemta vēl nezināma platība - Abrenes apriņķis, daļa no Alūksnes rajona
Liepnas, Pededzes pagasts, Punduri.
Pēc vēl neaprēķinātiem
zaudējumiem Latvijai par sliktu izmainīta jūras teritoriālā robeža pie Kurzemes
krastiem.
II. Nodaļa
Saeima.
5.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem.
LB atzinums: Pēc LPSR instrukcijām
1993. g ievēlētais augstākais lēmējorgāns, kas Augstākās padomes instrukcijās
nodēvēts arī par Saeimu, sastāv arī no Latvijas tautai nepiederošo PSRS
okupantu pārstāvjiem – līdzīgi kā LPSR AP – līdz ar to tās sastāvā nav un nevar
būt simts tautas priekšstāvju.
6.
Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionelās
vēlēšanās.
LB atzinums: „Tautas Saeimu” 1940.
g. un 1993. gadā līdz ar to arī turpmākās vēlēšanās neievēlēja atbilstoši LR
Satversmei, bet gan atbilstoši PSRS okupācijas augstākās varas instrukcijām.
Pēc 6. panta
formulējuma, nosaucot īstā vārdā apšaubāmo 1993. g. procesu: „Saeimu” ievēlē
antikonstitucionālās „vēlēšanās”.
7.
Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kuŗš
ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcioneli katra apgabala
vēlētāju skaitam.
LB atzinums: Katrā Latvijas vēlēšanu
apgabalā vēlētāju skaitu un deputātu skaitu proporcionāli LPSR AP noteica
papildinot ar PSRS okupantiem, kurus 1992. g. un 1993. g. naturalizēja LPSR AP,
kas 1990. g. 4. maija deklarācijā „garantēja” visiem PSRS pilsoņiem, kas pastāvīgi
dzīvo Latvijas teritorijā, no PSRS okupanta statusa kļūt par Latvijas tautu.
Kopš 1998. g., kad tika
atcelti nepilsoņiem noteiktie naturalizācijas ierobežojumi, viņiem „tiesības”
jebkurā brīdī naturalizēties, iegūt „Latvijas pilsonību” un baudīt Latvijas
pilsoņa tiesības. Līdz ar to Latvijā pastāvošā antikonstitucionālā pārvalde cenšas radīt
priekšnoteikumus, lai personas, kuras atbilst PSRS okupanta statusam, varētu
iegūt Latvijas pilsonību un sovjetu režīms varētu turpināt valdīt, jo bez
okupantu klātbūtnes antikonstitucionālā vara nenoturētos pat pāris mēnešu.
8.
Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuŗi vēlēšanu
pirmā dienā ir vecāki par divdesmit vienu gadu.
LB atzinums: Pašlaik „tiesības” vēlēt ir arī LPSR AP iestāžu integrētiem
un naturalizētiem PSRS okupantiem.
Procesa precedents būtu, ja Vācijas Bundestāgu būtu
tiesīgs ievēlēt Vladimirs Putins, kas dzīvoja Vācijā PSRS okupācijas
specdienesta VDK uzdevumā.
9.
Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kuŗš vēlēšanu pirmā
dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
LB atzinums: Pašlaik „Saeimā” var ievēlēt katru naturalizētu PSRS
okupantu.
Precedents – Vācijas Bundestāgā ievēlētu Vladimiru
Putinu.
III. nodaļa
Valsts
prezidents
40.
Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus,
dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas
tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas
valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas
Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus
pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas.
LB atzinums: Visi „valsts prezidenti”
no 1993. gada pārkāpuši zvērestu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts
Latvijas tautas labumam (nevis PSRS okupantu labumam). Es turēšu svētus un
ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus.”
Vienīgi Valdis Zatlers
„turēja svētu un ievēroja Satversmi” tikai vienu dienu – ar rīkojumu nr. 2
atlaida antikonstitucionālo Saeimu.
V.
nodaļa
Likumdošana
64.
Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā
kārtībā un apmēros.
LB atzinums: Pēc Satversmē
paredzētās kārtības likumdošanas tiesības nekad un nekādos apmēros nevar
piederēt PSRS okupācijas augstākai varai – LPSR AP, kā arī PSRS okupantiem un
viņu kopīgi izveidotiem orgāniem vai iestādēm.
Neiespējamie
precedenti:
1. Latvijā
Satversmes sapulces un Saeimas vēlēšanas organizētu LPSR komisārs Pēteris
Stučka pēc LPSR dekrētiem kopā ar Andrievu Niedru un Bermontu, bet vēlēšanas
tiesības dotu bermontiešiem un sarkanarmiešiem, kā rezultātā visi trīs tiktu
ievēlēti Saeimā, kur izveidotu Saeimas prezidiju ar Niedru, Bermontu un Stučku
priekšgalā.
2. Franciju
Vācu okupācijas laikā pārvaldīja Višī režīms. Pēc okupācijas franču ģenerālis
Višī organizētu Francijas parlamenta vēlēšanas kopā ar Hitlerjungendu , balsu
skaitīšanu uzticētu Hitlerjungenda fīreriem (Hitlera jaunatnes organizācijas
vadītājiem un viņus ievēlētu parlamentā). Tā vadībā atkal ievēlētu Višī dēļ
ģenerāļa stājas, precīzo komandu un labi koptās frizūras dēļ. Ak, patiesi: Višī
populārs bija Francijas „sabiedrības elitē” visā Vācijas 3. reiha okupācijā!
79.
Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt
vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
LB atzinums: Konstitucionāla tautas nobalsošana tajā skaitā par
dalību ES nav notikusi, jo pants grozīts pret Satversmi, nobalsošanā piedalījās
arī okupanti.
VI. nodaļa
Tiesas
82. Likuma un tiesas priekšā visi
pilsoņi ir vienlīdzīgi.
LB atzinums: Izpildot sovjetu
sistēmas instrukcijas, šis pants no Satversmes „ir izņemts”. Šāds teksts būtu
graujošs sovjetu sistēmai, jo tur vienlīdzības nav vispār. 1998. g. ierakstā
skaidri redzams, ka Latvijā pastāvošās tiesas un tiesu spriedumi neatbilst
1922. g. LR Satversmei un līdz ar to spriedumi nav spēkā no pieņemšanas brīža.
Tiesās darbojas arī PSRS okupanti un kolonisti.
Tiesu spriedumu teksta
ievads „Latvijas Republikas vārdā...” skan zaimojoši Latvijas valstij, latviešu
tautai un pilsoņiem. Īstenību sovjeti „kautrējas” rakstīt un lasīt, tā ir:
„Antikonstitucionālā Latvijas pārvaldes režīma vārdā...”. PSRS okupācijas
laikā, kad tiesas atbilda LPSR konstitūcijai, rakstīja: „LPSR vārdā...”
No 1990. g. tiesas
neatbilst ne LPSR konstitūcijai, ne 1922. g. LR Satversmei.
Neatbilstību izprot
vismaz 95% juristu, tomēr ieņemamā amata dēļ to nevar atļauties apspriest. Daži
drosmīgākie juristi raksta un runā par tiesu sistēmas sekām: „tiesu sistēmas
tiesiskums ir tikai pēc ārējās formas, ne satura; varas struktūras var
nekaunīgi pārkāpt jebko, līdz ar to veidojas negatīva attieksme pret visu
sistēmu; taisnīga tiesa netiek spriesta, tiesiskuma līmenis zems, tiesas, kurām
jābūt kā tiesiskuma sietam – nedarbojas”.
84.
Tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu
var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt
vecumu, ar kuŗa sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
LB atzinums: Neviens tiesnesis Latvijā no 1940. gada nav
apstiprināts 1922. g. LR Satversmes kārtībā.
86.
Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuŗiem šīs tiesības piešķir likums, un
tikai likumā paredzētā kārtībā. Kaŗa tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.
LB atzinums: Tiesības spriest tiesu
no 1940. gada nevienam orgānam nav piešķirtas Latvijas valsts pamatlikuma –
1922. g. LR Satversmes kārtībā. Visi tiesu spriedumi no 1940. gada dažādu
režīmu vārdā ir antikonstitucionāli un nav spēkā no nospriešanas brīža
(ieskaitot spriedumus par kolhozu un banku piesavinātiem īpašumiem – zemi,
dzīvokli, jebkuru kustamu un nekustamu īpašumu u.c., tajā skaitā represīvi spriedumi).
1998. gadā sovjetu
juristu sarakstītais sacerējums....
...ar virsrakstu : „VIII
nodaļa, Cilvēka pamattiesības” ar kļūdu labojumu vairāku gadu
garumā – 2002., 2004. un 2005. – novērtējams tikai dzejnieka Laimoņa Vāczemnieka vārdiem:
Pats savā namā, latvieti,
Drīz netiksi vairs iekšā,
Jo tie, kam cilvēktiesības,
Tev aizsteigušies priekšā.
Ļoti „asprātīgi”
sovjeti savus sacerējumus centušies piespēlēt Latvijas laika cienījamiem valstsvīriem
J. Čakstem un R.
Ivanovam, kas ar godu aizvadīti viņsaulē 20. gs. I. pusē.
* No LB arhīva un
Biedrības Sapulces atzinumiem, saskaņā ar pamatlikumu (1922. g. LR Satversmi)
un Statūtiem (§10 un §14).
Rīgā, 2013. gada 18. novembrī
Lejuplādēt PDF dokumentu šeit
Noskatīties video šeit