LR Satversmes 13 rupjākie pārkāpumi

Attēlā: Latvijas Republikas Satversmes tēvi 1920.gada 1.maijā -  Satversmes sapulces atklāšanā.

Latviešu Biedrības biedru pilnsapulces atzinumi:

1922. gada LR Satversmes

13 RUPJĀKIE PĀRKĀPUMI UN ANTIKONSTITUCIONĀLIE GROZĪJUMI

NO 1940.g. – 2013.g.

Preambula-

 Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.

LB atzinums: Latvijas tauta ir Satversmes sapulces vēlētāji, kas 1920.gadā ievēlēja savu Satversmes sapulci un nolēma sev valsts Satversmi.

Latvijas tauta ir latvieši, kas 1918.g. 18.novembrī nodibināja savu valsti, nosaucot savā un Tēvzemes vārdā – par Latviju. Latvieši aizstāvēja un nosargāja, faktiski izcīnīja, savu valsti savās Tēvzemes robežās cīņās pret okupantiem.

Latviešu tautas priekšstāvji 1919.g. pieņēma "Pavalstniecības likumu" un tā kārtībā sāka piešķirt pilsonību arī citu tautību personām, kas dzīvoja Latvijā līdz 1940.g. un bija atbilstošas Pavalstniecības likumā noteiktam pilsoņa statusam.

Latvijas tautas statusam pēc LR Satversmes un tās kārtībā pieņemtiem likumiem atbilst latviešu tauta un LR pilsoņu kopums līdz 1940.g., kā arī pilsoņu tiešie pēcnācēji.

No 1940.g. - PSRS karaspēka iebrukuma brīža – LR Satversmei atbilstoša likumdevēja un valsts vara nav pastāvējusi nevienu dienu un nevienam cilvēkam LR pilsonību nav bijis iespējams piešķirt.

1922.g. LR Satversme Latvijas tautai dod tiesības un uzliek pienākumu katram LR pilsonim:

1) Ievēlēt savu LR Saeimu savā Satversmē noteiktā kārtībā, atbilstoši 1922.g. Satversmes Sapulces likumam par Saeimas vēlēšanām.

Ja PSRS okupanti vai tautai naidīga pretvara aizkavēs latviešiem un pārējiem LR pilsoņiem un viņu pēcnācējiem īstenot savas tiesības un izpildīt pienākumu – LR Satversmei atbilstošas Saeimas ievēlēšanu - un ņemot vērā, ka PSRS okupācijas dēļ nav izpildāms Satversmes 17. pants -

2)    Brīvi ievēlēt savu Satversmes sapulci „Likuma par Satversmes sapulces vēlēšanām” kārtībā, lai novērstu visus Satversmes pārkāpumus un nodrošinātu LR Satversmei atbilstošas Saeimas ievēlēšanu.

Jebkura cita iestāžu darbība, ko neparedz 1922.g. Satversme un tās kārtībā pieņemtie likumi, ir antikonstitucionāla – tai nav likuma spēka no lēmuma pieņemšanas brīža vai darbības uzsākšanas brīža. 

I. Nodaļa

Vispārējie noteikumi.

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

LB atzinums: Latvija no 1940.g.  NAV neatkarīga demokrātiska republika. No 1940.g. – PSRS iebrukuma dienas – Latviju pārvalda LR Satversmei neatbilstoša režīma vara, ko nodibināja PSRS okupācijas režīma augstākie orgāni „Tautas Saeima” un „LPSR Augstākā padome”. Režīma pastāvēšanu no 1940.g. nodrošina vairāk par 500 000 PSRS okupantu*, kas visi līdz 1990.g. bija bruņoti. 2013.gadā vairāk kā 200 000 PSRS okupantu* rīcībā atrodas ieroči (nelegālie un legālie; dienesta, apsardzes, sporta un medību; u.c.). Uz šāda fona raksti un runas par Latvijas neatkarības un demokrātijas esamību ir totāli maldinošas (maldinošai propagandai no 1990.g. iztērēti vairāk kā 400 milj. Ls*), ļaunprātīgi meli un sovjetu propaganda ar valstiska nozieguma pazīmēm.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

LB atzinums: Latvijas valsts suverēnā vara NEPIEDER Latvijas tautai. Latvijas teritorijā valdošās režīma varas kopumu pēc 1990.gada sastāda:

1)    Antikonstitucionālā ceļā izveidota pārvalde un represīvi orgāni PSRS okupantu bruņotais skaitliskais pārsvars;

500 000 PSRS okupantu uzturēšanai, veselības aprūpei, sanatorijām, ēkām, dzīvokļiem, zemes īpašumiem, pensijām, pabalstiem u.c. augstākās kategorijas privilēģijām okupantu apkalpošanai: TV, radio, avīzēm, žurnāliem, kultūras un atpūtas-uzdzīves iestādēm, skolām, pulciņiem, sporta celtnēm un komandām, tuvcīņu un militārām apmācībām ir iztērēti simtiem miljardu latu! Rezultātā 95 % latviešu tautas atrodas uz izdzīvošanas robežas, vairāk par 20% spiesti bēgt – emigrēt no Tēvzemes, lai apgādātu ģimenes.
Okupanti ir kontrabandisti t.sk. ar cigaretēm, degvielu, spirtu un narkotikām. Ļoti liels procents huligānu un pat bandītu. Okupantu kriminālnoziegumu atklāšanā, izmeklēšanā, iztiesāšanā un pēc tam uzturēšanā cietumos kā arī probācijā tiek iztērēti miljoniem latu; 

2)    Ar 20.gs. lielākā ekonomiskā nozieguma pazīmēm sevišķi iezīmējas sertifikātu ceļā legāli izlaupītie Latvijas īpašumi: okupantiem un kolonistiem par Latvijas okupēšanu, izlaupīšanu, latviešu iznīcināšanu kā prēmijas piešķīra sertifikātus un jo vairāk gadus okupēts un laupīts, jo vairāk prēmiju sertifikātu formā, ko atprečot prihvatizācijā;

3)    Ārzemju baņķieru absolūtā finanšu – ekonomiskā vara, kas nodrošina 95% kontroli pār pārējām varām. Kolonistu (jaunākā variantā saukti arī par „investoru”) īpašumā un valdījumā „nonākuši” vairāk par 80% no ienesīgākām nozarēm, nekustamiem īpašumiem, t.sk. vērtīgākās zemes platības. Latviešu tautas nacionālais kapitāls sarucis līdz 20%. Kolhozu un banku atņemtie īpašumi nav kompensēti, baņķieru izraisītā globālā krīze postu pastiprināja vairākkārtīgi. Svešvaru globālā vara absolūti degradējoši un graujoši ietekmē visus procesus.

Visi šie LR Satversmes pārkāpumi latviešu tautai katru dienu nodara vairāk kā Ls 2 000 000 lielu zaudējumu*. No 1940.gada latviešu tautai nodarīti vairāk kā Ls 500 miljardu lieli zaudējumi, 500 000 latviešu zaudējuši veselību un pat dzīvību.

3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme, un Zemgale.

LB atzinums: Starptautisko līgumos noteiktās robežās, konkrēti 1920.gada Miera līgumā starp Latviju un Krieviju uz mūžīgiem laikiem noteiktās Latgales teritorijas bezierunu, beznosacījumu kārtā atņemta vēl nezināma platība - Abrenes apriņķis, daļa no Alūksnes rajona Liepnas, Pededzes pagasts, Punduri. 
Pēc vēl neaprēķinātiem zaudējumiem Latvijai par sliktu izmainīta jūras teritoriālā robeža pie Kurzemes krastiem.

II. Nodaļa

Saeima.

5. Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem.

LB atzinums: Pēc LPSR instrukcijām 1993.g ievēlētais augstākais lēmējorgāns, kas Augstākās padomes instrukcijās nodēvēts arī par "Saeimu", sastāv arī no Latvijas tautai nepiederošo PSRS okupantu pārstāvjiem – līdzīgi kā LPSR AP – līdz ar to tās sastāvā nav un nevar būt simts tautas priekšstāvju.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionelās vēlēšanās.

LB atzinums: „Tautas Saeimu” 1940.g. un 1993.gadā līdz ar to arī turpmākās vēlēšanās neievēlēja atbilstoši LR Satversmei, bet gan atbilstoši PSRS okupācijas augstākās varas instrukcijām.

Pēc 6.panta formulējuma, nosaucot īstā vārdā apšaubāmo 1993.g. procesu: „Saeimu” ievēlē antikonstitucionālās „vēlēšanās”.

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kuŗš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcioneli katra apgabala vēlētāju skaitam.

LB atzinums: Katrā Latvijas vēlēšanu apgabalā vēlētāju skaitu un deputātu skaitu proporcionāli LPSR AP noteica papildinot ar PSRS okupantiem, kurus 1992.g. un 1993.g. naturalizēja LPSR AP, kas 1990.g. 4.maija deklarācijā „garantēja” visiem PSRS pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, no PSRS okupanta statusa kļūt par Latvijas tautu.

Kopš 1998.g., kad tika atcelti nepilsoņiem noteiktie naturalizācijas ierobežojumi, viņiem „tiesības” jebkurā brīdī naturalizēties, iegūt „Latvijas pilsonību” un baudīt Latvijas pilsoņa tiesības. Līdz ar to Latvijā pastāvošā antikonstitucionālā pārvalde cenšas radīt priekšnoteikumus, lai personas, kuras atbilst PSRS okupanta statusam, varētu iegūt Latvijas pilsonību un sovjetu režīms varētu turpināt valdīt, jo bez okupantu klātbūtnes antikonstitucionālā vara nenoturētos pat pāris mēnešu. 

8. Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuŗi vēlēšanu pirmā dienā ir vecāki par divdesmit vienu gadu.

LB atzinums: Pašlaik „tiesības” vēlēt ir arī LPSR AP iestāžu integrētiem un naturalizētiem PSRS okupantiem.

Procesa precedents būtu, ja Vācijas Bundestāgu būtu tiesīgs ievēlēt Vladimirs Putins, kas dzīvoja Vācijā PSRS okupācijas specdienesta VDK uzdevumā. 

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kuŗš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

LB atzinums: Pašlaik „Saeimā” var ievēlēt katru naturalizētu PSRS okupantu.

Precedents – Vācijas Bundestāgā ievēlētu Vladimiru Putinu.

III. nodaļa

Valsts prezidents

40. Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas.

LB atzinums: Visi „valsts prezidenti” no 1993.gada pārkāpuši zvērestu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam (nevis PSRS okupantu labumam). Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus.”

Vienīgi Valdis Zatlers „turēja svētu un ievēroja Satversmi” tikai vienu dienu – ar rīkojumu nr. 2 atlaida antikonstitucionālo Saeimu. 

V. nodaļa

Likumdošana

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros.

LB atzinums: Pēc Satversmē paredzētās kārtības likumdošanas tiesības nekad un nekādos apmēros nevar piederēt PSRS okupācijas augstākai varai – LPSR AP, kā arī PSRS okupantiem un viņu kopīgi izveidotiem orgāniem vai iestādēm.

Neiespējamie precedenti:

1.     Latvijā Satversmes sapulces un Saeimas vēlēšanas organizētu LPSR komisārs Pēteris Stučka pēc LPSR dekrētiem kopā ar Andrievu Niedru un Bermontu, bet vēlēšanas tiesības dotu bermontiešiem un sarkanarmiešiem, kā rezultātā visi trīs tiktu ievēlēti Saeimā, kur izveidotu Saeimas prezidiju ar Niedru, Bermontu un Stučku priekšgalā.

2.     Franciju Vācu okupācijas laikā pārvaldīja Višī režīms. Pēc okupācijas franču ģenerālis Višī organizētu Francijas parlamenta vēlēšanas kopā ar Hitlerjungendu , balsu skaitīšanu uzticētu Hitlerjungenda fīreriem (Hitlera jaunatnes organizācijas vadītājiem un viņus ievēlētu parlamentā). Tā vadībā atkal ievēlētu Višī dēļ ģenerāļa stājas, precīzo komandu un labi koptās frizūras dēļ. Ak, patiesi: Višī populārs bija Francijas „sabiedrības elitē” visā Vācijas 3.reiha okupācijā! 

79. Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

LB atzinums: Konstitucionāla tautas nobalsošana tajā skaitā par dalību ES nav notikusi, jo pants grozīts pret Satversmi, nobalsošanā piedalījās arī okupanti.

VI. nodaļa

Tiesas

82. Likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi.

LB atzinums: Izpildot sovjetu sistēmas instrukcijas, šis pants no Satversmes „ir izņemts”. Šāds teksts būtu graujošs sovjetu sistēmai, jo tur vienlīdzības nav vispār. 1998.g. ierakstā skaidri redzams, ka Latvijā pastāvošās tiesas un tiesu spriedumi neatbilst 1922.g. LR Satversmei un līdz ar to spriedumi nav spēkā no pieņemšanas brīža. Tiesās darbojas arī PSRS okupanti un kolonisti.

Tiesu spriedumu teksta ievads „Latvijas Republikas vārdā...” skan zaimojoši Latvijas valstij, latviešu tautai un pilsoņiem. Īstenību sovjeti „kautrējas” rakstīt un lasīt, tā ir: „Antikonstitucionālā Latvijas pārvaldes režīma vārdā...”. PSRS okupācijas laikā, kad tiesas atbilda LPSR konstitūcijai, rakstīja: „LPSR vārdā...”

No 1990.g. tiesas neatbilst ne LPSR konstitūcijai, ne 1922.g. LR Satversmei.

Neatbilstību izprot vismaz 95% juristu, tomēr ieņemamā amata dēļ to nevar atļauties apspriest. Daži drosmīgākie juristi raksta un runā par tiesu sistēmas sekām: „tiesu sistēmas tiesiskums ir tikai pēc ārējās formas, ne satura; varas struktūras var nekaunīgi pārkāpt jebko, līdz ar to veidojas negatīva attieksme pret visu sistēmu; taisnīga tiesa netiek spriesta, tiesiskuma līmenis zems, tiesas, kurām jābūt kā tiesiskuma sietam – nedarbojas”.

84. Tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kuŗa sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

LB atzinums: Neviens tiesnesis Latvijā no 1940.gada nav apstiprināts 1922.g. LR Satversmes kārtībā.

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuŗiem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kaŗa tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

LB atzinums: Tiesības spriest tiesu no 1940.gada nevienam orgānam nav piešķirtas Latvijas valsts pamatlikuma – 1922.g. LR Satversmes kārtībā. Visi tiesu spriedumi no 1940.gada dažādu režīmu vārdā ir antikonstitucionāli un nav spēkā no nospriešanas brīža (ieskaitot spriedumus par kolhozu un banku piesavinātiem īpašumiem – zemi, dzīvokli, jebkuru kustamu un nekustamu īpašumu u.c., tajā skaitā represīvi spriedumi).

1998.gadā sovjetu juristu sarakstītais sacerējums....

...ar virsrakstu : „VIII nodaļa, Cilvēka pamattiesības” ar kļūdu labojumu vairāku gadu garumā – 2002., 2004. un 2005. – novērtējams tikai dzejnieka Laimoņa Vāczemnieka vārdiem:

Pats savā namā, latvieti,

Drīz netiksi vairs iekšā,

Jo tie, kam cilvēktiesības,

Tev aizsteigušies priekšā.

Ļoti „asprātīgi” sovjeti savus sacerējumus centušies piespēlēt Latvijas laika cienījamiem valstsvīriem

J. Čakstem un R. Ivanovam, kas ar godu aizvadīti viņsaulē 20.gs. I.pusē.

* No LB arhīva un Biedrības Sapulces atzinumiem, saskaņā ar pamatlikumu (1922.g. LR Satversmi) un Statūtiem (§10 un §14).

Rīgā, 2013.gada 18.novembrī

Par LR Satversmes rupjākajiem pārkāpumiem. Ilmārs Drullis, 2010.g.